Paplašinātā depozīta iekārta - esam gatavi tādu ieviest Latvijā un eksportēt uz citām valstīm

Radītā iekārta ir augstas IT un ražošanas potenciālu. Iekārta šodien, Doma laukumā Rīgā, prezentēta plašākai sabiedrībai, ļaujot iekārtu izmēģināt darbībā. Plānots, ka iekārtu izmēģināt un apskatīt varēs arī citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji, sniedzot arī savu ieguldījumu tās attīstībā un turpmākā uzlabošanā.

“Katru gadu pasaules okeānos nonāk tāds plastmasas iepakojuma apjoms, ko, saliekot piecpadsmit lielveikalu maisiņos, varētu sarindot visas pasaules krasta līnijas garumā. Turklāt dzērienu iepakojumi ir tikai mazākā tā daļa. Patiesībā, šie atkritumi ir kā lēnais slepkava – šodien to Latvijā vēl nejūtam, bet nerīkojoties, paši un mūsu bērni cietīsim jau rīt.

Mēs ticam, ka risinājumiem cīņai pret šo slepkavu ir jābūt vienkāršiem un drošiem, un Latvijai šobrīd ir unikāla iespēja aizsākt jaunu to paaudzi! Katram no mums ir jāspēj atnākt uz nodošanas punktu un nodot uzkrātos iepakojumus, neatkarīgi no to izcelsmes, formas, stāvokļa un materiāla, nedomājot par to, kādā konteinerā vai automātā kāda veida iepakojums būtu jāmet. Turklāt gūstot pārliecību, ka šādi nodotais iepakojums vēlāk tiek atbilstoši pārstrādāts, nevis nonākt tajā pašā lielajā kalnā, kur parasti… Tieši šāds risinājums, kas izmanto jaunākās robotikas un mākslīgā intelekta iespējas, ir mūsu vīzija un vienlaikus ir jau šodien aplūkojams prototips,” saka “dots.” pārstāvis Aigars Jaundālders.

"PERUZA" valdes loceklis Roberts Dlohi stāsta, ka prototips ir oriģināla koncepcija, kas izstrādāts, mācoties no citviet pasaulē jau funkcionējošiem risinājumiem. Darbs pie idejas sācies jau pirms gada Kompetences centrā, kad diskutēts par robotizētiem risinājumiem atkritumu šķirošanai maksimāli tuvāk to rašanās vietai. Sistēma ir viegli apmācāma jaunu iepakojumu atpazīšanai, tā spēj nodalīt dažādus iepakojumus ne tikai pēc svītrkoda, bet arī tādām pazīmēm kā forma, svars, materiāls, un šādi iespējams savākt un otrreiz pārstrādāt vairāk iepakojuma, tādējādi samazinot atkritumu daudzumu, ko citas depozīta sistēmas pēc būtības risina tikai daļēji. Iekārta radīta arī tā, lai mazinātu manuālā darba jeb cilvēku klātbūtni automāta apkalpošanā.

“Esam radījuši mobilas un mūsdienu tehnoloģiju iespējām un patērētāju vajadzībām atbilstošas depozīta iekārtas prototipu. Patlaban tirgū pamatā pieejamas iekārtas, kas spēj pieņemt ļoti šauru iepakojumu loku un vairāk darbojas kā svītru kodu skeneri. Tāpēc, sekojot pasaules tendencēm un sabiedrības pieprasījumam, izstrādājām globālā līmenī unikālu un ļoti praktisku risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt un sašķirot dažādus iepakojumus. Pašlaik sabiedrības un deputātu vērtējumam esam nodevuši prototipu, ko nākotnē vēl pilnveidosim, lai tas kļūtu arī par eksportspējīgu produktu citām valstīm, kas ieviesušas vai vēl plāno ieviest depozītu,” saka "PERUZA" valdes loceklis Roberts Dlohi.

Iekārtu šodien izmēģināja arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Komisija pašreiz trešajā lasījumā skata grozījumus Iepakojuma likumā, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā.

"PERUZA" sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu "dots." izstrādātā iekārta pašreiz spēj atpazīt tādus iesaiņojumus kā 

• 0,5 l un/vai 1,5 l PET pudele, 
• 5 l plastmasas pudele, 
• 1,5 l plastmasas kanniņa (piemēram, logu šķidruma iepakojums), 
• 0,33 l un 0,5 l dzērienu alumīnija bundža, 
• kartona tetrapaka, 
• 0,5 l stikla dzērienu pudele, 
• 0,7 l stikla dzērienu pudele (piemēram, vīna iepakojums) un 
• 0,5 l stikla burka.

Savukārt, ja iekārtā tiek nodots iepakojuma veids, ko tā nespēj identificēt, tas nonāk neatpazīto atkritumu plūsmā.

“Diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ir ilgušas gadiem, bet man ir patiess prieks, ka Latvijas uzņēmumi saviem spēkiem radījuši iekārtu, kas spēj pieņemt ļoti dažāda tilpuma un materiāla iepakojumus. Tā noteikti ir inovācija Latvijā un, visticamāk, arī citur pasaulē. Manuprāt, tas arī apliecina, ka Latvijā ir iespēja jau no 2022.gada, kā to paredz Saeimā skatītie grozījumi Iepakojuma likumā, ieviest plašāku un gudrāku depozīta sistēmu, kas atbilst mūsdienu patēriņa paradumiem un veicina iedzīvotāju motivāciju šķirot un pārstrādāt dažādus atkritumus, nevis tikai skārdenes, PET vai stikla pudeles,” pauž Latvijas zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.